Putraimi

Ir pusnakts

Mūsu varonis ierodas vietējā krogā

Tiešā runā... Viņš saka:

Es iedomājos sakām

'Maksā naudā vai baudā'

Es saku, pirmkārt,

Esmu necils muzikants,

Man netiek piešķirts grants,

Lai finansētu manas izšķērdīgās izdarības

Un tamlīdzīgas vajadzības

Un, otrkārt,

Vai šī saruna tev nesagādā pietiekamu baudu?

Jo, cik man acis rāda, te neviena cita nav

Kā putraims putraimu dzenā manā putrā

Dzīve švaka,

Pēc karantīnas krogos uzliek mp3 un mūziķiem tie saka:

Lasies lapās!

Maģistrs man akadēmijā tik ļāva iestigt dziļā, dziļā, dziļā depresijā!

Nespēlēju vairs es klubos, vairāk apdzeru tos

Tikai kartupeļu mizas mani bērni ēd

Pēdējās kapeikas no mana maka bēg

Kā putraims putraimu dzenā manā putrā